Kodifikācija – efektīvs ierocis, ko izmanto plānotai, perspektīvai ietekmei uz literāro valodu, tai ir organizējoša, kontrolējoša, dinamiska līdzsvara raksturs, nodrošinot tā nosacītu brīvu funkcionēšanu saistībā ar aktuālām sabiedrības komunikācijas prasībām. Citiem vārdiem – kodifikācija piedāvā savu teorētiski pamatotu devumu zinātniskās izpratnes par valodu un tās sabiedriskās funkcionēšanas pret praktisku sociālās komunikācijas problēmu risināšanu.
Jebkurai darbībai kultūras runas laikā, jo īpaši kodifikācijai, jārēķinās ar diviem svarīgiem faktiem:
1. pozīcija, ko ieņem dotās valodas sabiedrības locekļi attiecībā uz valodu un visupirms jau literāro valodu.
2. jebkura lingvistiskās darbības apzināšanās norādītajā laikā neizbēgami sevī iekļauj runas iedalīšanu, kas nosaka valodas parādību nozīmi, kas atbilst kādiem kritērijiem.
Kodifikācijas procesu var iedalīt vairākos posmos.
Aprakstošais. Esošās literārās normas noteikšana un objektīva aprakstīšana visā tās sarežģītībā, pretrunībā un dinamikā. Tikpat objektīvi (tāpat izmanto arī sociolingvistikas metodes) tiek noteiktas arī dažādas sociālās vērtības, ko valodas sabiedrība attiecina uz literāro valodu, tā izmantojama ar atsevišķiem līdzekļiem un paņēmieniem, tāpat arī dažādi viedokļi par to un dotās sabiedrības pozīcija pret to.…
