Pedagoģiju nevar norobežot no citām cilvēku darbības nozarēm. Visciešāk tā saistīta ar filozofiju, ētiku, estētiku, socioloģiju, anatomiju, fizioloģiju, higiēnu, vispārīgo pedagoģiju, vispārīgo psiholoģiju.
Mūsdienās, ieviešot izglītības procesā jaunas metodes un paņēmienus, biežāk runā par izglītību nekā par pedagoģiju, jo pedagoģija uzsver, kā mācīt, kā audzināt, parasti – pedagoga vadībā un īpaši orientētā mācību un audzināšanas procesā skolu iestādēs. Savukārt izglītība uzsver zināšanu apgūšanu plašākā izpratnē, ietverot arī izglītošanās pakāpi, rezultātu un personības izglītošanos arī pašmācības, pašaktivitātes ceļā. Jaunā pieeja traktē izglītību arī kā teorētiskās pētniecības jomu, tādējādi radot iedīgļus jaunai izpratnei par izglītību kā zinātnes nozari, kas sniedzas pāri pedagoģijas ietvariem. Izglītība pamatoti tiek uzskatīta par to jomu, kas vistiešāk ietekmē cilvēku dzīves kvalitāti un labklājību.
Viens no centrālajiem pedagoģijas pīlāriem ir atziņa, ka vide atstāj iespaidu uz cilvēku, viņa apziņu. Par pedagoga talantu liecina viņa spējas organizēt skolēna apkārtējo vidi tā, lai tiktu panākts noteikts rezultāts – notiktu kvalitatīva skolēna izaugsme, veidotos jaunas prasmes un zināšanas.
Šajā darbā es vēlētos nedaudz ieskicēt galvenos pedagoģijas un citu zinātņu saskares punktus.
…
