Ikviens mēs pieaugam, bet kurš ir šis brīdis, kad mēs to apzināmies ir katram individuāls. Kāds no mums pieaug un kļūst patstāvīgs agrāk, kāds vēlāk un tas liecina, ka vecums jeb gadi nav noteicošie, kas par šo pieaugšanu atbild, bet gan dzīves pieredze, zināšanas un dažādi citi faktori.
Viens no galvenajiem punktiem, kurš man liek saprast, ka esmu pieaugusi ir ‘’vērtības’’. Maza būdama, nesaskatīju vērtības, kuras saskatu tagad – atbildība, izpratne par lietām, uzticība, empātija un daudzas citas raksturīgas lietas.
Mazam esot, svētki man bija diena, kad es saņemu dažādas dāvanas no radiniekiem un saēdos saldumus līdz nav palicis neviens gardums uz galda. Tika attaisītas visas konfekšu paciņas, no kurām vakarā vien bija palikušas ledenes, kuras varēja atdot vecākiem. Gadiem ejot, es sapratu, ka man svētku sajūta ir mainījusies, ka man nav svarīgi vai lielākā dāvana zem eglītes ir man, bet gan tas, ka mēs visi esam kopā. …
