Bezapziņas atklāšana. Freida psihoanalīze1.
Gadsimta sākuma psihologi pavēra durvis un jaunu pasauli. Tā bija neapzinātā jeb bezapziņas2 pasaule. Viens no pirmajiem, kas spēra soli uz jaunatklātās zemes, bija austriešu psihiatrs Zīgmunds Freids (Sigmund Freud).
Freids nodarbojas ar sapņu interpretāciju. Viņš to dara ļoti profesionāli - kā ārsts psihiatrs, balstoties uz novērojumiem. Sapnis ir visu psihopataloģisko parādību paraugs. Tas runā tēlos, nevis vārdos. Sapņu interpretācija ir tikpat grūts darbs kā, piemēram, seno ēģiptiešu hieroglifu atšifrēšana. Sapnis ir dvēseles neapzinātās darbības izpausme.
1900. gadā nāca klajā Freida grāmata „Sapņu interpretācija”. Pētīdams savus sapņus, Freids nonāca pie pārliecības, ka sapņos simboliski iemiesojas cilvēka neapzinātās vēlmes. Viņš apgalvoja, ka neapzinātās vēlmes būtiski iespaido arī cilvēka „nomoda” dzīvi. Freids uzskatīja, ka sapņi spēj „atveseļot un atvieglot”. Freidam bieži sapnis ir „neirotisks simptoms”, tas ir nevis no augšas sūtīts transcendējošs3, bet gan imanents4, iekšēji piemītošs, no apakšas nācis vēstījums, kas radies zemapziņas impulsu „melnajā kontinentā”. Vēlāk Jungs sapnim piešķīra lielāku nozīmi, piedēvējot tam arī neapzinātu cilvēces kopīgā kultūras mantojuma uztveri.…
