Автор:
Оценка:
Опубликованно: 10.12.2020.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: Нет
Ссылки: Не использованы
  • Конспект 'Teoloģiskā ētika', 1.
  • Конспект 'Teoloģiskā ētika', 2.
  • Конспект 'Teoloģiskā ētika', 3.
  • Конспект 'Teoloģiskā ētika', 4.
  • Конспект 'Teoloģiskā ētika', 5.
  • Конспект 'Teoloģiskā ētika', 6.
  • Конспект 'Teoloģiskā ētika', 7.
  • Конспект 'Teoloģiskā ētika', 8.
  • Конспект 'Teoloģiskā ētika', 9.
Фрагмент работы

33. Kādi pēc Hauervasa un Burela domām ir galvenie izplatītāko deontoloģisko un teleoloģisko normatīvo ētikas teoriju trūkumi un kā tos var labot ar kristīgajā naratīvā balstītu ētiku?
Morāliem spriedumiem jābūt neegoistiskiem tādā nozīmē, ka to patiesuma nostiprināšanā nedrīkst iesaistīt morālā subjekta personisko vēsturi, identificēšanos ar kopienu vai kādu citu personisku faktoru. Tādējādi modernā ētika – vai tā būtu kantiskā „kategoriskā imperatīva” universālā racionalitāte vai utilitārisma „lielākā labuma lielākam skaitam cilvēku” princips – vēlas atbrīvot morālo uzvedību no paša morālā subjekta ticības pārliecību, noslieču un rakstura patvaļīgajiem un relatīvajiem elementiem.
Autori uzskata, kā šādi mēģinājumi pielīdzināt ētikas teoriju zinātnei kropļo praktisko prātu. Ētikā objektivitāti nevar sasniegt, norobežojoties no naratīva, bet gan pamatojoties tādos naratīvos, kas vislabāk virza cilvēku uz labo.
Autori norāda uz mūsdienu ētikas koncentrēšanos uz problēmjautājumiem, kuros jāpieņem grūti lēmumi. Ētika šādā perspektīvā kļūst par lēmumu pieņemšanas procedūru situācijās, kurās jāizdara izvēle, piemēram, izdarīt vai neizdarīt abortu un tml. Šāda pieeja ir tipiska standarta ētiskās pieejas kontekstā. Pieņēmums, ka morāle galvenokārt saistās ar „problēmām”, vedina konstruēt ētiku kā racionālu zinātni, kas no morālā subjekta un tā situācijas neatkarīgā, neitrālā veidā izvērtē alternatīvus „risinājumus”, ko var nodalīt no personiskās pieredzes un universalizēt.
Priekšstats par racionalitāti pēc autoru domām ir atkarīgs no naratīva. Lai to parādītu, autori vispirms norāda uz standarta pieejas tendenci ignorēt morālo priekšstatu nozīmi un nozīmīgumu. Šī pieeja pieņem pasauli kā dotu situāciju, kurā jāpieņem ētiskais lēmums. Ētikas jēdzieni kā „slepkavība”, „zagšana”, „aborts” u.c. kļūst deskriptīvi. Autori uzskata, ka morālie priekšstati ir arī preskriptīvi; tiem ir formējoša funkcija – analoģiski Marksa formulai, ka filosofijas uzdevums ir nevis aprakstīt, bet izmainīt pasauli. Aprakstam vienmēr ir savs mērķis.

Коментарий редакции
Atlants