-
Par žurnālistu tiesībām fiksēt tiesas gaitu
Tādējādi šī jautājuma lemšanā būtiski paaugstināta tiesas loma, uzliekot tai arī atbildību par pienācīgu skarto interešu izvērtējumu. KPL nereglamentē tālāko rīcību ar iegūtajiem visa veida ierakstiem, kas, domājams, arī pamatā nebūtu kriminālprocesuālā regulējuma jomā ietilpstošs jautājums (lielākoties šeit uzmanība veltāma tam, lai iegūtos ierakstus žurnālists izmantotu, ievērojot dažādus liegumus, kas izriet no personas datu aizsardzības, nevainīguma prezumpcijas u.c. apsvērumiem). Jautājums ir par atbilstošas kriminālprocesa norises nodrošināšanas nepieciešamību. Tam, ka lieciniekus no tiesas sēžu zāles izraida, ir savs tiesisks pamatojums un nepieciešamība. Proti, kā jau norādīts, lai viņi paši nedzirdētu, ko citi jau liecinājuši, un neietekmētos no šīm liecībām. Pašu uztvertais un tā ietekme uz personu nevar tikt pielīdzināts atreferējumu lasīšanai u. tml., kas var būt pieejama jau šobrīd. Savukārt ieraksta klausīšanās gan zināmā mērā ir pielīdzināma situācijai, kad persona dzird liecības pati. Tādējādi jādomā par kompleksu risinājumu. Ja tiek atzīts, ka šim aspektam vairs nav izšķirošas nozīmes uz liecinieka liecību psiholoģiju utt., tad no KPL būtu svītrojama norma par liecinieku izraidīšanu no tiesas sēžu zāles. Savukārt, ja tiek atzīts, ka šim apstāklim joprojām ir būtiska nozīme, tad KPL būtu iestrādājams risinājums, kas liedz audio ierakstu translēšanu laikā, kamēr notiek tiesas izmeklēšana. …
“Kriminālprocesa likuma 484.1 pants. Žurnālistu tiesības fiksēt tiesas gaitu (1) Žurnālisti (likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" izpratnē) tiesas sēdes laikā var izdarīt skaņu ierakstu, informējot par to tiesu un netraucējot tiesas procesu. (2) Attēla, kā arī skaņu un attēla ierakstu var izdarīt, ja to atļauj tiesa. Pirms šā jautājuma izlemšanas tiesa uzklausa apsūdzētā, viņa aizstāvja, prokurora, cietušā vai tā pārstāvja un liecinieka viedokli.” , šādi grozījumi ir stājušies spēkā šī gada 6.jūlijā, kas uzskatāma par aktuālo tendenci Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) attīstībā. Uzskatu, ka KPL grozījumi ir vērtējami divējādi – pirmām kārtām apsūdzētā, viņa aizstāvja, cietušā vai tā pārstāvja un liecinieka cilvēktiesības un tiesības viedokļa uzklausīšanu par minēto apstākli, otrām kārtām skaņas ieraksts tikai ar tiesas informēšanu var tikt uzskatīts kā pārspīlējuma pieļaujamība no preses puses un izteikta interpretācija publiskā vidē.