| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 2 | |
| 1. | Publiskās tiesības | 5 |
| 2. | Privātās tiesības | 8 |
| 3.1. | Interešu teorija | 11 |
| 3.2. | Pakļautības teorija | 12 |
| 3.3. | Subjektu teorija | 13 |
| 3.4. | Citas teorijas | 14 |
| 4. | Tiesību norobežošanas problēmu atrisināšanas metodes | 16 |
| 5. | Publisko un privāto tiesību mijiedarbība | 19 |
| 6. | Publisko un privāto tiesību sistēma | 21 |
| Secinājumi | 25 | |
| Izmantotā literatūra | 27 |
“Tiesību klasifikācijas uzdevums ir palīdzēt atklāt principus, uz kuriem balstās atsevišķas tiesību nozares, lai varētu tos izmantot tiesību interpretacijā”1.
Vislielākais posms tiesību teorijas un prakses attīstībā bija romiešu tiesības. Romas juristi pamatoja un realizēja idejas, kas vēl mūsdienās atrodas sabiedrisko attiecību attiecību tiesiskās regulēšanas pamatā. Viņi pirmie pamatoja tiesību iedalījumu publiskās un privātās tiesībās. “Ievērojamais romiešu jurists Ulpiāns (III.gs.p.m.ē.) formulēja publisko un privāto tiesību būtību un atšķirību. Pēc viņa uzskata, publiskās tiesības ir tās, kas attiecas uz Romas valsts lietām, privātās tiesības – uz atsevišķu personu interesēm”2.
Arī Latvijā, tāpat kā visā Eiropas kontinentālajā tiesību lokā, tiesības iedala divās lielās grupās:
1.publiskajās (jus publicium) tiesībās;
2.privātajās (jus privatum) tiesībās.…
Darbs ir par publisko tiesību un privāto tiesību jēdzieniem, vēsturiskais apskats, sistēma un mijiedarbība. Apskatītas interešu, pakļautības un subjektu teorija.
