Nevalstiskās tiesas jeb šķīrējtiesas veido biedrības un neatkarīgas personas, tāpēc tās nepieder valstij. Šķīrējtiesu šajā likumā noteiktajā kārtībā var izveidot konkrēta civiltiesiska strīda izšķiršanai vai pastāvīgai darbībai. Šķīrējtiesa civiltiesiskos strīdus izskata saskaņā ar pušu vienošanos, ciktāl tas nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, šo likumu, kā arī citiem normatīvajiem aktiem. Tajā netiek izšķirti strīdi, kas saistīti ar sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmiem jautājumiem. Personas, kas noslēgušas šķīrējtiesas līgumu par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, nav tiesīgas no tā atteikties, ja šķīrējtiesas līgums nav likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā grozīts vai atcelts. Šķīrējtiesas līgums ir spēkā, kamēr nav izbeigušās tiesiskās attiecības, kuru sakarā tas noslēgts. Ja šķīrējtiesas līgums kā atsevišķs noteikums ir ietverts citā pušu noslēgtajā līgumā, šķīrējtiesas līgums uzskatāms par patstāvīgu līgumu. Šķīrējtiesas līgums paliek spēkā arī tad, ja līgums, kurā tas ietverts, ir izbeidzies vai atzīts par spēkā neesošu. Cedējot prasību, uz cesionāru pāriet prasījuma tiesības, bet ne līgumā ietvertā šķīrējtiesas klauzula par civiltiesiskā strīda izskatīšanu šķīrējtiesā.
Šķīrējtiesas vieglāk un ātrāk veic savu darbību, tomēr tā tik un tā ir atkarīga no valsts likumdošanas. Tā nevar darboties bez īpašiem noteikumiem kā uzņēmumos, tomēr tā nav komercdarbība. Šķīrējtiesai tik un tā vajag nepieciešamos rekvizītus un telpas.
…
