Ekonomikas valstiskā regulēšana ir nepieciešama daudzos gadījumos, viens no tiem ir pāreja no vienas tirgus sistēmas uz citu.
Teorētiskais strīds starp keinismu un monetārismu, starp pieprasījuma teoriju un piedāvājuma teoriju, par valsts lomu tirgus ekonomikā, taču tas viss nedod virsraksta skaidrojumu. Tas tādēļ, ka pārejas periodā risināmie jautājumi ir tik specifiski , pagātnes mantojums tik tieši ir iesakņojies sociāli ekonomiskajās attiecībās un cilvēku apziņā, ka arī valstij jārisina visai specifiski uzdevumi, kas gaužām sveši ir attīstītā un tradīcijām bagātā tirgus ekonomikas zemē.
Valsts pieredzes trūkums, salīdzinājumā ar citām valstīm. Vēl viena būtiska īpatnība: iedzīvotāju vairākuma zemais līmenis. Tas daudzkārt atpaliek no tā, kas labklājības un sociālā jomā sasniegts apkārtējo kaimiņvalstīm.
Ekonomikas valstiskās regulēšanas nepieciešamībā ir jāņem vērā tirgus teorijas vispārējās atziņas. Pārejas perioda valsts ekonomiskās politikas stratēģijā un taktikā jāņem vērā gan reālās, objektīvi nosacītās nākotnes tendences, gan pagātnes drupas un rēgi, vakardienas sīkstums.…
Ekonomikas valstiskā regulēšana ir nepieciešama daudzos gadījumos, viens no tiem ir pāreja no vienas tirgus sistēmas uz citu. Teorētiskais strīds starp keinismu un monetārismu, starp pieprasījuma teoriju un piedāvājuma teoriju, par valsts lomu tirgus ekonomikā, taču tas viss nedod virsraksta skaidrojumu. Tas tādēļ, ka pārejas periodā risināmie jautājumi ir tik specifiski , pagātnes mantojums tik tieši ir iesakņojies sociāli ekonomiskajās attiecībās un cilvēku apziņā, ka arī valstij jārisina visai specifiski uzdevumi, kas gaužām sveši ir attīstītā un tradīcijām bagātā tirgus ekonomikas zemē. Valsts pieredzes trūkums, salīdzinājumā ar citām valstīm. Vēl viena būtiska īpatnība: iedzīvotāju vairākuma zemais līmenis. Tas daudzkārt atpaliek no tā, kas labklājības un sociālā jomā sasniegts apkārtējo kaimiņvalstīm. Ekonomikas valstiskās regulēšanas nepieciešamībā ir jāņem vērā tirgus teorijas vispārējās atziņas. Pārejas perioda valsts ekonomiskās politikas stratēģijā un taktikā jāņem vērā gan reālās, objektīvi nosacītās nākotnes tendences, gan pagātnes drupas un rēgi, vakardienas sīkstums
