90. gadu sākumā Latvijā radās jauna sociāla un ekonomiska problēma - bezdarbs. Līdz 1990. gadam iedzīvotāju nodarbinātība valstī bija viena no augstākajām pasaulē. To lielā mērā izskaidro ar ilgstošo ekstensīvo tautsaimniecības attīstību, īstenojot pilnīgas nodarbinātības principu, kas, no vienas puses, ļāva novērst bezdarbu, bet, no otras puses, noteica zemu darba ražīgumu. 90. gadu sākumā uzsāktās ekonomiskās reformas, lai tautsaimniecību pārorientētu uz tirgus attiecībām, ietekmēja arī darba tirgu. 1992. gada 15. janvārī stājās spēkā likums "Par nodarbinātību", un tad arī tika uzsākta bezdarbnieku reģistrācija. Un ja reģistrācijas pirmajā gadā bezdarba līmenis sasniedza 2,3%, tad pagājot dažiem gadiem, bet tieši 1999. gadā pieauga pat līdz 9,3%.
Neskatoties uz to, ka Latvijā šo gadu laikā notika ne mazums politisko pārmaiņu, bezdarbs vēl joprojām paliek aktuāla tirgus saimniecības ekonomiskā un sociālā problēma, kas izpaužas kā ekonomiski aktīvās iedzīvotāju daļas aiziešana no darba tirgus. Šāda indivīda rīcība var būt gan brīvprātīga, gan piespiedu. …
