-
19.gadsimta pirmās puses glezniecība Nacionālā mākslas muzeja ekspozīcijā
IEVADS
Izvēlējos rakstīt par 19. gadsimta pirmās puses glezniecību Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja eksponātā, jo, manuprāt, tas padara pētniecisko darbu aizraujošāku – rakstīt par mākslas darbiem, kurus ir iespējams apskatīt tuvumā. Zināju, ka 20.gadsimts piedzīvo tādus māksliniekus kā Rozentālu, Valteru un Purvīti, taču par 19.gadsimtu zināju ļoti maz. Sāku ar gājienu uz Mākslas muzeju un tad meklēju informāciju par pašiem autoriem. Visplašāko informāciju smēlos Jāņa Siliņa grāmatā „Latvijas māksla”, kur ļoti saprotami un skaidri izklāstīts par katru autoru, papildus ziņas ievācu no mājas lapas makslasvesture.lv, kur katra raksta beigās ir arī atsauces uz avotiem, kas pamato faktu ticamību.
Lielāko daļu mākslas darbu jau biju redzējusi un man bija interesanti iepazīties ar autoru biogrāfiju, kas uzreiz dod vairāk informācijas un sapratnes par pašu mākslas darbu un tā raksturu. Īpatnēji arī tas, cik atšķirīgi laikabiedri glezno pašportretus, piemēram, Baumanis un Heubels, kur pirmais minētais mākslinieks uzgleznojis sevi bezrūpīgi guļot ar glāzi rokās, turpretim otrs nopietnu, staltu un svinīgā tērpā ieģērbtu.
Man bija ļoti vērtīgi iepazīt katru autoru mazliet tuvāk, lai saprastu vairāk kāda bija māksla 19. gadsimta sākumā un kādi bija izcilākie meistari glezniecībā šajā laika posmā.
…
Māksla 19. gadsimtā Baltija bija Krievijas province. Tas arī bija laiks, kad sāka attīstīties profesionāla māksla –glezniecība par spīti tam, ka izglītības iespējas šajā jomā bija ļoti ierobežotas. Mākslinieki bija dažādi: profesionāli mākslinieki , kuri izglītību ieguva Vācijā (18.gs.) un Krievijā (19.gs.). Šie cilvēki pārsvarā nāca no aristokrātiskām aprindām; bija dzimuši Latvijas teriotorijā, jaunību pavadījuši ārzemēs, tad atgriezušies, taču jau ar savu tradīciju. Ceļojoši mākslinieki – pārsvarā tie bija diletanti, tomēr arī viņu vidū atrodams kāds talantīgs mākslinieks. Latviešu mākslinieki – dzimuši Latvijas teritorijā, bet turpmāko dzīvi pavadījuši Eiropā; arī viņu darbi tiek uzskatīti par latviešu mākslu. Glezniecība tikai no 19. gadsimta tika uzskatīta par mākslu, līdz tam tikai amatniecību dēvēja par mākslu. Latviešu mākslinieki arī nekad neteica, ka ir latviešu tautības, to slēpa, mainot uzvārdus pret vāciska skanējuma uzvārdiem. Šajā sakarā jāpiemin dzimtbūšanas atcelšana Vidzemē 1917. g. , kas attieksmi pret latviešiem nedaudz uzlaboja.
