Secinājumi
Kluso dabu gleznu burvība ir tā, ka tās var parādīt mums jaunu veidu, kā aplūkot parastos objektus, kas atrodas mums apkārt. Kad tie ir ievietoti noteiktā izkārtojumā un pēc tam notverti piesātinātā krāsā - objekti iegūst pilnīgi jaunu nozīmi. Viņiem ir raksturīga dzīve, kas pārsniedz ierasto. Kluso dabu esamība tiek reģistrēta laikā.
Klusās dabas žanra māksla nebija pārāk augstu novērtēta, un to bieži uzskatīja kā aksesuāru, kā dekoratīvu mākslu, nevis svarīgu mākslas žanru. Tās integritāte bija atkarīga no sava veida “pievilināt aci” novitātes, izmantojot objekta dzīvesveidīgo meistarību. 17. gadsimta klusās dabas piedāvā neskartu skatījumu uz mūsu pašu laikiem, kad šķiet, ka globālisms un patērētāju kultūra sasniedz maksimumu, atkal nonākot līdztekus viens otram. Nākamreiz, sociālajos tīklos ritinot garām kādam publicētam fotoattēlam ar atvērtu čemodānu, kas mākslinieciski piepildīts ar eksotiskām greznībām, jāatceras, ka tumšās sarežģītības var slēpties aiz pat šķietami triviālajiem objektiem.
…
