„Jāzeps un viņa brāļi” ir Kastaņolā tapis Raiņa darbs. Traģēdijas radīšanu iezīmēja personiski motīvi un iekšēja nepieciešamība – Raini ilgu gadu garumā nomāca nodevības problēma, kuru viņš tiecies risināt vairākos savos darbos. Šādas tēmas sasaisti var rast arī Raiņa dzīvē, kad politiski sarežģītā laikā viņam bieži nācās saskarties ar aizdomām, kā arī nācās piedzīvot pat tuvu biedru nodevību.
Traģēdijas tapšanas posmu pārtrauca pirmais pasaules karš, tās pilnīgu iznākšanu atklātībā darot iespējamu vien 1920. gadā, kaut gan traģēdijas pirmā cēliena fragmenti tika publicēti jau septiņus gadus iepriekš žurnāla „Skatuve un Dzīve” ietvaros. Līdz ar traģēdijas iznākšanu, tajā pašā gadā norisinājās tās pirmizrāde Nacionālajā teātrī. Iecere veidot iestudējumu bijusi jau 1919. gadā, taču to realizēt liedza Padomju Latvijas Strādnieku teātra darbības pārtraukšana, kas bija saistīta ar nepieciešamību Padomju varai uz kādu laiku atkāpties.…
