Автор:
Оценка:
Опубликованно: 09.03.2005.
Язык: Латышский
Уровень: Средняя школа
Литературный список: 6 единиц
Ссылки: Не использованы
  • Реферат 'Latvijas sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs', 1.
  • Реферат 'Latvijas sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs', 2.
  • Реферат 'Latvijas sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs', 3.
  • Реферат 'Latvijas sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs', 4.
  • Реферат 'Latvijas sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs', 5.
  • Реферат 'Latvijas sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs', 6.
  • Реферат 'Latvijas sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs', 7.
  • Реферат 'Latvijas sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs', 8.
  • Реферат 'Latvijas sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs', 9.
  • Реферат 'Latvijas sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs', 10.
  • Реферат 'Latvijas sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs', 11.
  • Реферат 'Latvijas sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs', 12.
  • Реферат 'Latvijas sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs', 13.
  • Реферат 'Latvijas sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs', 14.
Содержание
Nr. Название главы  Стр.
  Ievads    3
  Antīko olimpisko spēļu vēsture    4
  Olimpiskie simboli    5
  Latvija olimpiskajā kustībā    5
  Latvija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs    6
  Latvija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs    6
  Latvija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs    8
  Secinājumi    10
  Izmantotā literatūra    11
  Pielikums    12
Фрагмент работы

Mana referāta nosaukums ir ”Latvijas sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs”. Es tuvāk apskatīšu Latvijas sportistu panākumus pēdējās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs: Atlantā 1996. gadā, Sidnejā 2000. gadā un Atēnās 2004. gadā.
Darbu rakstu ar mērķi, lai uzzinātu par Latvijas atlētu sasniegumiem olimpiskajās spēlēs un tad, kad būs jāliek sportā ieskaite, ar manu darbu varētu iepazīties arī citi skolēni.
Olimpiskās spēles – grandiozi sporta svētki, kur ik pēc četriem gadiem pulcējas pasaules labākie atlēti, lai godīgās sacensībās mērotos spēkiem.
Olimpisko spēļu dzimtene ir senā Grieķija, kurā sacensības bija reliģisko svētku sastāvdaļa. Spēles notika vairākās Grieķijas vietās – Pītijā, Nemejā u.c.. Plašākās par godu Olimpa dievam Zevam rīkoja Svētajā ielejā Olimpijā.
Olimpiskās spēles notika ik pēc četriem gadiem. Šo ciklu dēvēja par olimpiādi, un grieķi to izmantoja laika skaitīšanai.
Antīkajās olimpiskajās spēles varēja piedalīties tikai vīrieši – brīvie grieķi no visām Grieķijas pilsētām un kolonijām, kas atradās visapkārt Vidusjūrai. Olimpijā ielaida tikai vīriešus. Sieviešu sporta spēles notika tikai Spartā, taču tām nebija dots olimpiādes vārds. Pirms spēlēm atlētiem desmit mēnešus vajadzēja intensīvi trenēties mājās un mēnesi Olimpijā speciālu instruktoru un pārstāvju uzraudzībā. Viņi ēda un trenējās saskaņā ar sevišķiem priekšrakstiem. Sacensībām bija arī tiesneši un uzraugi.
Ilgus gadus vienīgā balva olimpisko spēļu čempionam bija olīvzaru vainags. Kopš 61. olimpiādes Olimpijā sāka uzstādīt čempionu statujas – šāds gods tika tikai tiem, kuri uzvarēja trijās olimpiādēs pēc kārtas. Par godu uzvarētājiem sacerēja dziesmas. Olimpisko spēļu popularitātes pieaugšana ietekmēja uzvarētāju godināšanu.
Pilsētas, no kurām nāca olimpiskie čempioni, sāka rīkot krāšņas uzvarētāju sagaidīšanas svinības, dāvāja vērtīgas balvas, nodrošināja dažādas privilēģijas.
1169 gadu laikā notika gandrīz 300 olimpisko spēļu. Mūsu ēras sākumā kristietība pakāpeniski kļuva par Romas impērijas oficiālo reliģiju, bet olimpiskās spēles tika uzskatītas par pagānisku rituālu. 393. gadā Romas imperators Feodosijs pirmais aizliedza olimpiskās spēles. Olimpijas drupas 1829. gadā atklāja franču arheologi. Mūsdienās netālu no Olimpijas atrodas Starptautiskās Olimpiskās akadēmijas mājvieta.…

Коментарий автора
Atlants