Korupcijas būtība un sekas

Korupcijas definējums un esošās situācijas apraksts

Korupciju kā jēdzienu ir ļoti grūti formulēt, jo nedz tiesību zinātnē, nedz sociālajās zinātnēs nav panākta vienošanās par precīzu un visaptverošu korupcijas definīciju.
Dažādās valstīs, starptautiskajās institūcijās, kā arī sabiedriskajās organizācijās tiek dažādi uzsvērtas atsevišķas korupcijas jomas vai to izpausmes veidi. Visbiežāk ar korupciju saprot ļaunprātīgu varas izmantošanu personiskas iedzīvošanās nolūkā. Saskaņā ar Pasaules Bankas piedāvātajiem pētījumiem par korupciju valsts administrācijā tiek uzskatīta:
 kukuļošana - ar to saprotot valsts pasūtījuma tiesību, izdevīgu likumu un īpaša labvēlības režīma pirkšanu;
 zādzība – ar to saprotot budžeta līdzekļu un publisko aktīvu piesavināšanos;
 ietekmes uzspiešana – ar to saprotot partiju finansēšanu pirms vēlēšanām apmaiņā pret ekonomiskiem pakalpojumiem pēc iekļūšanas pārvaldes struktūrās.
Saskaņā ar Korupcijas novēršanas likuma 2.pantu korupcija ir valsts amatpersonas dienesta stāvokļa pretlikumīga izmantošana nolūkā gūt materiāla vai cita rakstura labumu. Šī definīcija aptver tikai publisko sektoru, tāpēc, lai aptvertu visas korupcijas jēdzienā ietvertās darbības un noteiktu pretkorupcijas aktivitāšu apjomu, Korupcijas novēršanas padome kā savu definīciju pieņem Eiropas Padomes korupcijas jēdziena skaidrojumu:
Korupcija ir kukuļošana un jebkura cita rīcība attiecībā uz personām, kam uzticēta atbildība valsts vai privātajā sektorā un kuras pārkāpj savus pienākumus, kas izriet no viņu valsts amatpersonas, privāti nodarbinātas personas, neatkarīga uzņēmēja statusa vai citām līdzīga veida attiecībām un kas ir vērsta uz nepelnītu priekšrocību iegūšanu sev vai citiem. Šajā definīcijā “jebkura cita rīcība” var izpausties kā krāpšana, nelikumīgi maksājumi, balsu vai amatu pirkšana un pārdošana, nelikumīgs politisks atbalsts, varas ļaunprātīga izmantošana, valsts līdzekļu nelikumīga izmantošana.…