Автор:
Оценка:
Опубликованно: 26.01.2010.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: 9 единиц
Ссылки: Использованы
  • Реферат 'Latīņu spārnoto teicienu vārdnīcas', 1.
  • Реферат 'Latīņu spārnoto teicienu vārdnīcas', 2.
  • Реферат 'Latīņu spārnoto teicienu vārdnīcas', 3.
  • Реферат 'Latīņu spārnoto teicienu vārdnīcas', 4.
  • Реферат 'Latīņu spārnoto teicienu vārdnīcas', 5.
  • Реферат 'Latīņu spārnoto teicienu vārdnīcas', 6.
  • Реферат 'Latīņu spārnoto teicienu vārdnīcas', 7.
  • Реферат 'Latīņu spārnoto teicienu vārdnīcas', 8.
  • Реферат 'Latīņu spārnoto teicienu vārdnīcas', 9.
Фрагмент работы

Pirmais uzdevums, kas rodas, sākot šī darba izstrādi, ir noskaidrot spārnoto teicienu vārdnīcu vietu vārdnīcu hierarhijā. Leksikogrāfija ir mācība par vārdu krājuma apstrādi un tā kārtojumu vārdnīcās. Tā ir cieši saistīta ar leksikoloģiju, jo abām ir viens pētīšanas objekts – vārds. Vārdnīcā tiek fiksēti vārdi un izteicieni, kā arī to nozīmes, tās galvenais uzdevums ir atklāt dzīves īstenību. Pirmkārt, vārdnīcas iedalās enciklopēdiskajās, kas apraksta un izskaidro dažādas parādības, un filoloģiskajās, kurās tiek aprakstīti un pētīti vārdi un vārdu savienojumi, „atšķirībā no enciklopēdiskā skaidrojuma leksiskais jeb filoloģiskais skaidrojums īsi un koncentrēti raksturo pašu būtiskāko vārda nozīmē un parāda šī vārda vietu valodas leksiskajā sistēmā”. 11 Filoloģiskās vārdnīcas var iedalīt vispārīgajās, proti, skaidrojošās, tulkojošās un mācību, un speciālajās (frazeoloģijas, sinonīmu, svešvārdu, pareizrakstības, pareizrunas, terminoloģijas, biežuma, inversās, etimoloģiskās u. c.) Latviešu leksikogrāfija sākas ar vispārīgajām vārdnīcām, no kurām visvairāk ir bijis tulkojošo, speciālās vārdnīcas ir radušās vēlāk.
Pēc apjoma izšķir plašās (80 000 un vairāk vārdu), vidējās (20 000–80 000 vārdu) un mazās vārdnīcas (līdz 20 000 vārdu). Pēc valodu skaita vārdnīcas iedala vienvalodas un vairākvalodu vārdnīcās. Vienvalodas vārdnīcas ir skaidrojošās, kurās analizēta vārdu semantika, piemēram, svešvārdu, terminu vārdnīcas, un fiksējošās, kas parāda vārda pareizrakstību un pareizrunu, te ietilpst arī vietvārdu, personvārdu, biežuma un inversās vārdnīcas. Vairākvalodu vārdnīcas parasti ir tulkojošās. Ļoti plašs ir vārdnīcu iedalījums pēc leksikas grupām: hronoloģiski var iedalīt vecvārdu, jaunvārdu vārdnīcas; stilistiski – vienkāršrunas, žargonu, valodas kultūras u.c. vārdnīcas; pēc valodas iekšējām grupām iedala sinonīmu, antonīmu, frazeoloģismu, svešvārdu vārdnīcas; pēc adresāta ir, piemēram, skolēnu vajadzībām domātas vai arī zinātniskās vārdnīcas. Īpatnējs ir dalījums pēc leksikas kārtojuma, jo parasti vārdus vai teicienus vārdnīcā kārto alfabēta secībā, bet pretstatā ir inversās, tematiskās un bilžu vārdnīcas.

Atlants