Mantojuma lietas tiesa izskata sevišķās tiesāšanas kārtībā, bet, ja rodas strīds.- prasības kārtībā.
Mantojuma lietās no 1995. g. 15. oktobra ir noteikti jauni valsts nodevas apmēri. Valsts nodeva lietās, kas tiesā ierosinātas pirms 1995. g. 15. oktobra, arī par kasācijas sūdzību, nosakāma saskaņā ar iepriekšējiem normatīvajiem aktiem, ja vien jaunie noteikumi neparedz mazāku valsts nodevu.
Iesniedzot tiesā katru pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtībā (par apstiprināšanu mantojuma tiesībās, par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā, par mantojuma dalīšanu u.c.), jāmaksā valsts nodeva; par prasībām, kam nav mantisks raksturs ir jāmaksā dārgāk nekā par prasībām, kam ir mantisks raksturs. No samaksas valsts ienākumos atbrīvoti iesniedzēji- laulātais, kā arī pirmās un otrās pakāpes radinieki mantojuma lietās daļā par sertifikātu mantošanu.
Par katru uz tiesu aicināmo liecinieku no puses, kas lūgusi liecinieku aicināt, ņemama valsts nodeva.
Taisot spriedumu, tiesa nosaka valsts nodevu. Tās lielumu nosaka divi apstākļi: pirmkārt, kas ir mantinieks un, otrkārt, kāda ir mantojuma vērtība.
Valsts nodeva maksājama, mantiniekam saņemot tiesas sprieduma norakstu pēc tā stāšanās likumīgā spēkā.
…
