-
Sandro Botičelli daiļrade
Botičelli bija novērsies no agrās renesanses sākumā glezniecībā tik cītīgi ievērotās plastisko vērtību izkopšanas, viņa daiļradē dominēja smalks krāstoņu niansējums un kas tāds, ar ko Botičelli daiļrade atšķiras no visu citu mākslinieku meklējumiem glezniecībā. Botičelli atrada neatkārtojami īpatnēju tēla pasnieguma veidu, izkopjot tieši līnijas harmoniju līdz tās augstākajai pakāpei.
Raksturīgas Botičelli gleznas ar reliģisku saturu, kurās izpaužas viņa sapņainais gars. Viņš zināms kā reliģiozu skatu un portretu gleznotājs ar izsmalcinātu stilu. Botičelli stipri atšķiras no pārējiem Florences un pat visas Itālijas gleznotājiem. Viņa attēlotie ķermeņi zaudē savu svaru, iet, rotaļājas kā sapnī. Botičelli visam pieiet ļoti subjektīvi, - tas ir, personīgi. Pat viņa uzgleznotie koki, ziedi ir bez sugas.
Ievērojamākie darbi
“Pavasaris” (1482.)
“Venēras dzimšana” (1485.)
“Judītes atgriesanās Betūlijā” (1472.)
“Sv.Sebastians” (1473.)
“Madonnas slavināšana”
“Maga pielūġšana” (1475.)
“Cestello pasludināšana”
“Granātābole Madonna”
…
Sandro Botičelli (1445. g. – 1510. g. ) - īstajā vārdā Alessandro di Mariano Filipepi ir itāļu gleznotājs. Dzimis Florencē un darbojies. Ir itāļu agrīnās renesanses mākslinieks. Alegorisku, mitoloģisku kompozīciju, arī portretu autors. Daiļradei raksturīgi izsmalcināti līniju ritmi niansēts kolorīts. Sandro Botičelli ir agrīnās renesanses “pēdējais dziesminieks”. Viņš ir ideālā skaistuma dziesminieks un estēts. Botičelli daiļrade bija pārpilna problēmām, reliģiskajām un estētiskajām, jo Botičelli pārāk tuvu ir neoplatoniķu aprindām. Viņa tāpat kā Leonardo pedagogs bija Verokio. Tieši viņa darbnīcā abi satikās, tikai Leonardo bija septiņus gadus jaunāks. Viņi bija ļoti dažāda rakstura cilvēki. Tas arī bija viens no daudzajiem iemesliem, kāpēc Botičelli tika uzskatīts par pēdējo renesanses, bet Leonardo – par pirmo dižrenesanses pārstāvi.
