“Jēdziens “Senie Austrumi” tradicionāli tiek lietots zinātnē, lai apzīmētu Āzijas dienvidrietumu un dienvidaustrumu valstu un Āfrikas ziemeļu un ziemeļaustrumu valstu kopumu” .
Seno austrumu valstis devušas lielu ieguldījumu pasaules civilizācijas attīstībā. Tās ir likušas pamatus daudzām garīgām un materiālām vērtībām, kas pēc tam tika uztvertas un radoši attīstītas, kļūstot par visas cilvēces īpašumu.
Viena no galvenajām sociālajām formām, kas spēlēja galveno lomu seno austrumu sabiedrības evolūcijā, bija lauku kopiena. Tā pamatā saglabāja patriarhālas ģinšu organizācijas iezīmes. Zināmā mērā tā noteica politiskās varas raksturu šajās sabiedrībās un regulējoši – kontrolējošās funkcijas seno austrumu valstīs kā arī tiesību sistēmu īpatnības.
“Pašas agrākās valsts formas jeb tā saucamās protovalstis seno austrumu civilizācijās sāka veidoties kopienu – ģinšu organizāciju sadalīšanās rezultātā. Tas notika jau IV – III gadu tūkstotī pirms Kristus.
Savā politiskajā attīstībā seno austrumu valstis kopumā gājušas kopīgu ceļu – no nelielām cilšu savienībām, nomu pilsētvalstīm līdz valstīm – hegemonijām, pēc tam līdz samērā centralizētām impērijām, kas bija polietniskas un tika veidotas iekarojot un aneksējot savus kaimiņus.”
…
