Filozofija ir intelektuālā darbība, kas sistemātiski analizē un kritiski aplūko tādas fundamentālas problēmas kā, piemēram, matērijas daba, psihe, realitāte, valoda, identitāte, patība, cēlonība, u.c. laiku pa laikam ar filozofēšanu nodarbojas kurš katrs cilvēks, taču filozofijai pamatīgāk pievērsās un kā zinātnes nozare tā radās tieši Senajā Grieķijā.
viens no ievērojamākajiem Senās Grieķijas filozofiem bija Sokrāts, tāpēc viņš tiek uztverts arī kā robežšķirtne sengrieķu filozofijas periodizācijā - izšķir pirms-sokrata filozofus, Sokrātu un viņa laikabiedrus un pēc-sokrata domātājus.
pirmssokratika
nozīmīgu lomu filozofijā pirmssokratikas periodā ieņem Milētas skola, kuras aizsākumi meklējami 6.gs p.m.ē. šeit vislielāko ievērību izpelnījās jautājums par pirmsākumu un pasaules rašanos. liels solis gan filozofijas, gan visas cilvēces attīstībā bija autoritāšu noliegšana un savu domu paušana - senie rietumu filozofi nemācīja saviem skolniekiem neapstrīdamu zināšanu kopumu, bet iedrošināja tos diskutēt, apstrīdēt citus viedokļus, izteikt savas idejas un kritiski paraudzīties uz mitoloģiju un reliģijām, kas sekmēja jaunu teoriju rašanos un mudināja meklēt arvien jaunas un jaunas patiesības. iepriekšminētais arī ir iemesls, kāpēc visiem milētiešiem bija atšķirīgs viedoklis dažādos fundamentālos jautājumos, un tas ir tikai normāli. …
