Skaistais manā izpratnē nenozīmē bezjēdzīgumu. Skaistums, mums cilvēkiem, vienmēr paliks nozīmīga mēraukla, viens no galvenajiem spriešanas faktoriem. Bet kā es to uztveru un, kur es to saskatu? Ko tas man nozīmē? Un kas skaistais ir manā izpratnē?
Šobrīd, paskatoties ārā pa logu, es redzu to vientulīgo skaistumu, kas piemīt tikai rudenim. Es saskatu to, kas veido mūsu vispasaulīgo skaistumu. Krītošas lapas, zeltaini saules stari, mazliet kroplīgi mākoņi un garāmejoši cilvēki. Es tajā visā redzu skaisto, to apbrīnas vērto, kas pasauli padara atšķirīgu, krāsainu un neatkārtojami skaistu. Citiem tas liekas nekādas apbrīnas vērts, nekāda skaistuma ievērojams. …
