Kā es to redzu, Brands saprot savu dzīves bezjēgu un pats sevi novēl nāvei. Pats izkliedzot, vai viņš veltīgi tā dzīvojis, vai nepietik ar visu, ko viņš izdarijis:
“Teic- vai tiešām veltīga
Manas gribas quantum satis?”
Kaut arī tā nav vienkārši nāve, bet gan kaut kas vairāk. Branda apskaidrības brīdis, ka neideālā pasaulē nevar atrast pilnīgo ideālu. Ka viņš pats ir vainīgs pie savas nelaimes, ar savu nevēlēšanos uz kompromisu, cietsirdību un tieksmēm pēc nesasniedzamā.
Pēra Ginta nāve netika aprakstīta lugā, bet vienīgais labais darbs jeb dzīves veikums ir viņas saderinātās uzticība. Solveiga visu savu dzīvi gaidīja Pēru, ar ko izglābj viņu no pārliešanas.
“Mans vienīgais, ko gan būtu noziedzies tu!”
/Solveiga
…
