Savukārt citās valstīs, Korejā, Japānā, Itālijā u.tml. skolēni atbildējuši pāri 80%, ka fizisku ietekmi nav izjutuši. Šādi dati liecina par problēmām izglītībā, tieši skolēnu labsajūtā ikdienā. Savukārt, blakus tabulā redzams, ka Latvijā tikai 56,7 % skolēnu atbildējuši, ka nav dzirdējuši no citiem skolēniem aizskarošas piezīmes un apsmiešanu, kad citās valstīs, kā Dānija, Itālija, Vācija aptuveni 70% skolēnu nav dzirdējuši aizskarošas piezīmes no skolēniem nekad. Latvijā pāris reizes gadā skolēni piedzīvo apsmiešanu 27,2 % skolēnu.
Var secināt, ka Latvijas situācija ir kritiska, tādēļ, ka augsts pārinodarījumu rādītājs nemotivē skolēnus apmeklēt nodarbības, nodoties pilnvērtīgi mācībām u.tml. šie aspekti neveicina izglītības kvalitāti. Kritiski augstais pārinodarījumu īpatsvars var būt ietekmējošs faktors izglītības kvalitātes rādītājiem, kā arī skolēnu ikdienas un eksāmenu rezultātiem. OECD PISA 2018 pētījumā parādīts arī tas, ka pārinodarījumu faktors korelē ar testa rezultātiem. Tātad izglītības lēmumu pieņemšanai un izglītības politikas veidošanai, šie dati būtu noderīgi, lai analizētu izglītības kvalitāte veicinošos un graujošos faktorus un pieņemtu attiecīgus lēmumus, kā novērst problēmas aspektos, kā psiholoģiskais klimats skolā, skolēnu attiecības skolā, konfliktu vadība utt.
…
