Ik vienam no mums ir tā sava vienīgā un īstā dzeja. Tā vien šķiet, ka no visa ko savā mūžā esmu lasijis, mani visvairāk ir uzrunājusi tieši Aleksandra Čaka dzeja.
Tieši Čaks ir pirmais kurš pievērsās šādam rakstīšanas stilam. Līdz tam bija pavisam cita tipa dzeja. Čaku nevar sajaukt ar neko. Viņš ir oriģināls.
Pēc manām Čaka dzeju tādu uzskata tapēc, ka līdz tam cilvēki pazina tikai dzeju par lauku idilli vai maziem ciematiņiem, bet tad pēkšņi dzejā parādās pilsētas dzeja, kurā tiek aprunāts it viss tas par ko bieži vien pat neuzdrošinājās runāt. Par krogus dzīvi : „Un es aizgāju
Maskavas ielā
Bārā kur salasās zagļi un šaubīgas meitas –
skumt”.…
