"Aukstais karš" un tā atspoguļošana plakātu mākslā

Secinājumi
1.Apkopojot teorētisko informāciju par „auksto karu”, secināju, ka „aukstais karš” bija iedalīts sešos laika posmos. Vēl var secināt, ka lielākā daļa no valdībai zināmās informācijas, bija slēpta no tautas. Valdība atklāja tautai tikai to, kas būtu izdevīgi paši valdībai.
2. Apkopojot iegūtu informāciju par plakātu mākslu, var secināt, ka plakātiem ir nozīmīga loma, lai vizuāli izskaidrotu skatītājam, kādu noteiktu problēmu.
3.1.Aģitācijas plakāti „aukstā kara” periodā ir virzīti uz to, lai skatītāji ticētu tam, kas veidoja plakātu. Valdība rādīja tautai to, kas tai bija izdevīgi, lai varētu iztēlot pretinieku no negatīvās pozīcijas.
3.2. Izdevās noskaidrot, kādi paņēmieni tika izmantoti. Katra no pusēm izmantoja savus paņēmienus, es domāju, ka tas ir atkarīgs no valsts stāvokļa. To, kas bija aktuāls, atspoguļoja plakātos. Paņēmieni, kurus izmantoja, bija izvēlēti tādi, lai skatītājs maksimāli ticētu to autoram. Varam secināt, ka katri no pusēm bija izdevīgi, lai tauta domātu, ka ienaidnieks ir agresīvs un var uzbrukt jebkurā laikā. Un katrs zīmēja uz plakātiem to, kas bija izdevīgi valdībai. „Ienaidnieka tēls” ir izdomāts tā, lai varētu iebaidīt tautu. Tas ir ļoti izdevīgi valdībai, jo tā var noskaņot savu tautu pret ienaidnieku.
3.3.Simboli, kurus izmantoja, sakrita pēc vizuālā izskata, bet nesakrita pēc tā iemesla un jēdziena.
3.4.Ar krāsu var paskaidrot skatītājam ļoti skaidri un efektīvi, ko ir iedomājis tā plakāta autors. Visbiežāk izmantoja četras pamatkrāsas, tās bija balta, melna, zila un sarkana krāsas. To var secināt pēc izpētītajiem plakātiem.
3.5. Pēc plakātiem var secināt, kādas bija savstarpējās attiecības, bet tikai daļēji, jo plakāti nedod pilnu skatījumu, kādas bija attiecības starp Rietumu un Austrumu blokiem. Var secināt, ka izvirzītā hipotēze ir pierādīta daļēji.
…