Latvijas sabiedrība bija ietekmējusies no monetāristu idejām un ar aktīvu darbību izplatīja uzskatus, ka valstij, pašvaldībām nav jāiejaucas saimnieciskajos procesos un arī to, ka tirgus darbībā nav jāiejaucas, jo tirgus ir ideāls pašregulējošs mehānisms. Tika ignorēts fakts, ka pasaules tirgus ekonomika tika realizēta vairāku modeļu veidā- gan kā sociāli atbildīga tirgus sistēma Vācijā, kā valstiskā dirižisma tirgus ekonomika Francijā, gan kā vispārējs labklājības tirgus modelis Zviedrijā un kā liberālās ekonomikas modelis Lielbritānijā. Daudzveidīgās tirgus ekonomikas attīstīšanas iespējas bezdiskusiju kārtībā tika reducētas vienīgi uz to ekstremālo liberālās ekonomikas modeli, kāda no citām Centrālās un Austrumeiropas ekonomikas valstīm ieteica starptautiskie eksperti no Vašingtonas konsensusa grupām. Paņēmieni, ar kuru palīdzību pārējās ekonomikas valstīs bija jāizveido liberālās ekonomikas modelis, balstoties uz Vašingtonas konsensusa ekspertu ieteikumiem bija: finanšu, tirdzniecības un cenu liberalizācija; ierobežots budžeta deficīts; valsts uzņēmumu privatizācija; ārējo investīciju piesaiste un eksporta veicinošā nacionālā valūta. Vašingtonas konsensusa grupas eksperti liberālo ekonomikas modeli ieteica veidot nekavējoties. Tas nozīmēja, ka Rietumu pasaule, kura pazīstama ar kapitāla sākotnējo uzkrāšanas procesu, kura darbība bija vairāku gadsimtu gaitā tika panākta dažu gadu laikā.
…
Latvija pēc neatkarības atgūšanas ir nogājusi diez gan garu un pretrunīgu atziņas ceļu jautājumā, kas skar ekonomiskā politikas optimālo lomu un vietu modernajā tirgus ekonomikas sabiedrībā līdz brīdim, kad sasniedza Eiropas Savienību. Pēc Latvijas valsts pilnīgas neatkarības atjaunošanas ekonomiskajā politikā tiek izdalīti trīs posmi: 1. 1991.- 1995.gads- laika periods, kad Latvijai bija nepieciešams īstā laikā izveidot visu ekonomikas normālai funkcionēšanai vajadzīgo infrastruktūru jeb materiālo bāzi; 2. 1995.- 2004.gads. periods, kad Latvija bija iesniegusi lūgumu to uzņemt Eiropas Savienībā un darīja visu nepieciešamo, lai pielāgotu savu likumdošanu, makroekonomiskos rādītājus un citus parametrus, lai pielāgotos Eiropas Savienības prasībām; 3. 2004.gads līdz brīdim, kad Latvija tika uzņemta Eiropas Monetārajā savienībā. Šis periods bija svarīgs ar to, ka Latvijai svarīgākais uzdevums bija panākt savas tautsaimniecības atbilstību Māstrihtas kritērijiem un uzņemšanai EMS.
