Автор:
Оценка:
Опубликованно: 14.06.2006.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: Нет
Ссылки: Не использованы
  • Конспект 'Starptautiskās atzīšanas formas un veidi', 1.
  • Конспект 'Starptautiskās atzīšanas formas un veidi', 2.
  • Конспект 'Starptautiskās atzīšanas formas un veidi', 3.
  • Конспект 'Starptautiskās atzīšanas formas un veidi', 4.
Фрагмент работы

Starptautiski tiesiskā atzīšana (recognition) ir starptautisks akts, ar kuru tiek konstatēta jauna starptautisko tiesību subjekta rašanās vai noteiktas valdības kontrole pār zināmu valsti, teritoriju un iedzīvotājiem, vai arī principiāli jaunas valsts augstākās pārstāvības rašanās un atzīšana tās politiskās sistēmas izmaiņu rezultātā.
Pasaules pierakstītās vēstures laikā pastāvīgi rodas un izzūd ne tikai valstis, bet pat milzīgas, veselus kontinentus aptverošas impērijas. Pastāv teorija, ka jebkuras impērijas vēsturiskais dzīves periods ir ne vairāk par vienu gadu tūkstoti. Valstu dzīves periods parasti ir īsāks. Līdz ar to starptautiskajās attiecībās un tiesībās aktuāla ir valstu atzīšanas problēma.
Katra jaunizveidota valsts, kas vēlas iesaistīties starptautiskajā sabiedrībā ar starptautiskās personas tiesībām un pienākumiem, grib panākt starptautisko atzīšanu no citu valstu puses. Tādā gadījumā atzīšana jau kļūst par starptautisko tiesību jautājumu. Atzīšanas jautājums rodas valstu sadalīšanās, valstu apvienošanās sakarā un ar principiāli jaunas valsts augstākās varas rašanos.
Atzīšana nerada valsti, valsts rodas un pastāv patstāvīgi, atzīšana to vienīgi konstatē vai apliecina valsts rašanās faktu. Piemēram, Šveice faktiski bija neatkarīga jau no XIV gadsimta, taču tika svinīgi atzīta par neatkarīgu tikai 1648. gadā Vestfālenes kongresā.
Stingras un vispāratzītas valstu starptautisko tiesību normas nepastāv. Pastāv tikai vispārējas mērauklas. Viena valsts atzīst kādu citu valsti, bet cita – nē. Viss atkarīgs no tās valsts gribas, no kuras tiek gaidīta atzīšana. Valstij atzīšana nedz piešķir, nedz uzliek pienākumus. Valsts kā tiesību subjekts pastāv, neskatoties uz formālo atzīšanu vai neatzīšanu.
Kolektīva kādas valsts neatzīšana nozīmē to, ka starptautiskā sabiedrība var neatzīt kādas valsts vai tās valdības izveidošanu par pieņemamu un nevēlas to leģitimēt.
Ikviena valsts ir pilnīgi brīva atzīt vai neatzīt kādu valsti vai valdību. Sliktākajā gadījumā šādu neatzīšanu var uzskatīt par nedraudzīgu aktu. Teorētiski jaunai valstij arī nav nepieciešama starptautiskā atzīšana tiktāl, cik tā ir gatava dzīvot starptautiskajā izolācijā, negrasās iesaistīties starptautiskajās attiecībās un baudīt tās priekšrocības, ko dod līdzdalība starptautiskajā valstu sabiedrībā. Tomēr jebkurā gadījumā jaunajai valstij jāievēro noteikumi, kuri pastāv starptautiskajā valstu sistēmā un jāpakļaujas starptautisko tiesību principiem un normām.
Atzīšanas formas kā valstīm, tā valdībām var būt dažādas. Atzīšanas formai nav īpaša nozīme. Atzīšana var būt:

Коментарий автора
Отправить работу на э-почту

Твое имя:

Адрес э-почты, на которую отправить адрес работы:

Привет!
{Твое имя} советует Тебе посмотреть работу в интернет-библиотеке Atlants.lv на тему „Starptautiskās atzīšanas formas un veidi”.

Адрес работы:
https://rus.atlants.lv/w/911215

Отправить

Э-почта отправлена.