-
Liriskā varoņa pasaules uzskats O.Vācieša dzejā
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| Tautas dzejnieks totalitārā sabiedrībā | 4 | |
| Varoņa tēls Ojāra vācieša dzejā | 6 | |
| Ojārs Vācietis - latviešu tautas varonis | 9 | |
| Nobeigums | 11 | |
| Tēzes | 12 | |
| Izmantotā literatūra | 13 |
Padomju laikā Ojārs Vācietis bija ieguvis tautas mīlestību. Iespēja runāt pilnā balsī totalitārā sabiedrībā neizbēgami saistīta ar nepieciešamību iziet uz kompromisiem ar varu, kas vajadzīga tādēļ , lai tavu dzeju iespiestu un tā aizkļūtu līdz lasītājam. Un tajā laikā morāles problēmas mocīja visus godīgos, kaut oficiāli atļautos autorus.
Laikmeta uztverē O. Vācietis atspoguļo individuālos pārdzīvojumus un savā pasaules ainā iedzīvina skaudru visas cilvēces likteņa apzināšanos un vienlaikus- mokošu pasaules svešuma apjautu.
Ģēnijs ar savu dzeju iet pie katra. Viņa dvēseles dzīve pārtop tēlos, tur mitinās, noris tajos un kļūst par dzīvotni, barotni citām dvēselēm.Dzeja kā pieredze kļūst vispārnozīmīga un iegūst misionāro kvalitāti, ja ikviens var to padarīt par savu pieredzi. …
Ne vienreiz vien dzejnieka jaunrades versmojošais temperaments, viņa dedzīgā pilsoņa un komunista sirds nonākusi konfliktā ar citiem, kas uzskatījuši, ka dzejnieks atļaujas par daudz, ka viņš aizskāris sabiedrību pārāk sāpīgā vietā, ka viņš gauži pārspīlēti prasa morālu atbildību no tiem, kas reiz cīnījušies un reiz jau samaksājuši, lai nu varētu atļauties zelt un ideāliem ļaut apsūbēt. Bet dzejnieks, kā viņš pats atzinies, no visa tā guvis tikai jaunu spēku. Viņam ir viena vienīga liela taisnība- smags darbs. Un liels godīgums un izmisīga ticība Revolūcijas pamatiem. Tas viss nodrošinājis to vietu, kāda viņam šodien ir latviešu tautas sirdī. Tāda šķīstuma priekšā pretspēki cieš sakāvi
