Autoritārisms – sociālpolitisks režīms, kam raksturīga visas vai gandrīz visas varas koncentrācija vienas personas (monarhs, diktators) vai valdošas grupas rokās ar būtiskiem varas pārstāvības ierobežojumiem kā sociālo un politisko institūtu un sabiedrisko organizāciju, visas sabiedrības tiesību un brīvību ierobežojumiem. Tiek samazināta politisko partiju vara vai šīs partijas tiek pat likvidētas. Autoritārais režīms ir tuvs totalitārajām režīmam. Tas nomaina totalitāro režīmu, kad politiska vara atslābst un pārstāj visaptveroši kontrolēt sabiedrību.
Sabiedrības vēsturē var izdalīt to dažādas formas: sen austrumu despotismu, antīkas tirānijas režīmu, vēlo viduslaiku un Jauno laiku absolūtismā monarhijas, Rietumeiropas XIX gadsimta impērijas, militāri policijas, fašistiskie un komunistiskie XX gadsimta režīmi. Vēsturiskā autoritārā politiska režīma formu daudzveidība norada, kā šīs politiskais režīms ir savienojams ar dažādām pēc būtības sabiedriskām un politiskām sistēmām – verdzības iekārta, feodālisms, kapitālisms, sociālisms, demokrātija un monarhija. No šejienes nāk grūtības, kuri saistīti ar autoritāra režīma kopējas būtības noteikšanu.…
