1. Kā Mills raksturo savas esejas mērķi un problēmas? Ko viņš tajā mēģina atrisināt? Kas šajā esejā liecina, ka Mills ir utilitārists?
Džeimss Mills bija Platonisma sekotājs, viņš runāja par cilvēka tieksmēm, salīdzināja to ar dzīvnieku. Viņš izveidoja tieksmju hierarhiju, dalīdams cilvēkus tajā. Mills atzina likumus un valdību par pareizu, visu, kas pret to, nepareizus. Viņš runā par noziegumu, kas cilvēkam dzīvojot sagrauj tā garu, tādēļ sabiedrību nepieciešams reformēt, tai jāsniedz morālā izglītība. Šajā ziņā Mills kritizēja Angliju. Mills aizstāvēja cietumus kā ‘’gara slimnīcu’’, kur tiek reformēti noziedznieki. Milla viedoklis par darbu ir nekonsekvents, viņš runā par proletariātu, kurš ienīst darbu, tādēļ kļūst noziedzīgs. Viņš uzsver uz darba dalīšanu, kur katram jādara tas, kas vislabāk sanāk. Viņš runā par cietumu kā par vietu kur labo dvēseli kā par universitāti noziedzniekiem. Šeit tiek ieaudzināta mīlestība pret darbu, vēlēšanās kaut ko darīt, kā arī tikuma izpratne. Tāpēc cietumi jāpakļauj reformām, nedrīkst likt strādāt cietumā, ja grib ieaudzināt mīlestību pret darbu.…
