Pierādīšana - kriminālprocesā iesaistītās personas darbība, kas izpaužas kā pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo faktu esamības vai neesamības pamatošana, izmantojot pierādījumus.
Pierādīšanas mērķis – mērķis pārliecināt pierādīšanas adresātu par izteiktā apgalvojuma juridisko patiesumu.
Pierādīšanas standarts – tās līmenis vai pakāpe, kādā jātiek īstenotai pierādīšanas nastai, jeb citiem vārdiem sākot, pārliecības vai iespējamības līmenis, ko pierādījumiem jārada fakta izlēmēju prātā (standarts, kādā fakta izlēmējiem ar pierādījumu starpniecību jātiek pārliecinātiem no tās strīdus puses, uz kuras gulstas pierādīšanas nasta).
Pierādīšanas robežas – nosaka konkrētās krimināllietā veicamās pierādīšanas apjomu, kas būtu nepieciešams un pietiekams pierādīšanas mērķa sasniegšanai atbilstīgi nepieciešamā pierādīšanās standarta prasībām.
Izzināšana –kriminālprocesā likumā noteiktā kārtībā, ar pilnvarotu procesa dalībnieku veicama darbība, kas izpaužas kā informācijas iegūšana no likumā paredzētiem avotiem, nostiprināšana, pārbaudīšana un novērtēšana, kas tiek veikta nolūkā noskaidrot pagātnē notikuša noziedzīga nodarījuma apstākļus. …
Mini vārdnīca priekšmetam: pierādīšanas teorija kriminalprocesā. Ir skaidroti tādi jēdzieni kā: Pierādīšana, Pierādīšanas mērķis, Pierādīšanas standarts, Pierādīšanas robežas, Izzināšana, Pierādīšanas priekšmets, Saistītie fakti, Palīgfakti, Pierādījumi, Personiskais pierādījums, Lietiskie pierādījumi, Apsūdzošais pierādījums, Attaisnojošie pierādījumi, Sākotnējie pierādījumi, Atvasinātie pierādījumi, Tiešie pierādījumi, Netiešie pierādījumi, Pierādījumu attiecināmība, Pierādījumu pieļaujamība, Pierādījumu ticamība, Fakta legālā prezumpcija, Likuma prezumpcija, Faktu prezumpcija, Pierādīšanas subjekti, Pierādīšanas nasta, Procesuālās formas defekts, Absolūtā nepieļaujamība, Ierobežotā pieļaujamība, „Saindētā koku augļu” doktrīna. Darbs var tikt izmantots apgūstot pierādīšanas teoriju kriminālprocesā.
