-
Viduslaiku Eiropa un kristietība
Kristus visos laikos – ja ne citādi, tad zemapziņā – bijis Rietumeiropas cilvēkam paraugtēls, kas iedvesmojis ne tikai morāliem varoņdarbiem, bet arī uz zināma veida attieksmi pret pasauli. Kristus daudzus gadsimtus Eiropas kultūrā bija personības ideāls, kas deva ierosmi ikvienam savas idejas patriotam, morālistam vai meklētājam. Šis piemērs it kā aicināja neapstāties, izturēt līdz galam un nepadoties, pat nāves draudu priekšā nenoliegt savu pārliecību.
Kristietībā balstīta drosme un izturība neatkāpties no savas patiesības, pat spītējot visas sabiedrības viedoklim, veidojusi Eiropas kultūras personības: Kristoferu Kolumbu, Nikolaju Koperniku, Buonarroti Mikelandželo, Blēzu Paskālu, Izaku Ņūtonu, Vinsentu van Gogu u.c. Viņi bija gatavi savas pārliecības dēļ izdarīt visu iespējamo un neiespējamo, idejas dēļ vai sava tuvākā labā pārvarēt jebkuru šķērsli, nerēķinoties ar personiskajām ērtībām un ierobežotajiem spēkiem.
Cerība uz visas pasaules atdzimšanu Debesu valstībā, personiskā atbildība Dieva priekšā un ticība mūžīgai dzīvībai stiprinājusi Eiropas iedzīvotājus divus gadus tūkstošus ilgajā kristietības vēsturē. Tas ir bijis virzošais spēks un dziļākais balsts, kas saturējis kopā sabiedrību, nodrošinājis sarežģītas attieksmju sistēmas attīstību un tās noturību vienlaikus.
…
Viens no būtiskākajiem faktoriem kultūrā ir reliģija un tās nosacīto attieksmju un vērtību kopums, kas veido cilvēka orientāciju telpā un laikā, viņa attiecības ar sabiedrību un dabu, kā arī izvirza augstākos morālos ideālus, dzīves mērķus, uzvedības principus un stereotipus. Par Eiropas kultūras saknēm ir dažādi viedokļi. Daļa pētnieku par būtiskāko uzskata seno ebreju un kristiešu mantojumu. Vēl citi domā, ka Eiropas kultūrai raksturīgās pasaules orientācijas, dzīves stila un vērtību saknes jāmeklē sengrieķu filozofijā, romiešu likumos un kristīgajā ētikā.