Pirmo reizi Pāvila Rozīša romānā 'Ceplis' ar Dāvi Dziļupieti sastopamies brīdī, kad Ceplis ir “Venēcijas” viesnīcā sasaucis vairākus sabiedrībā zināmus cilvēkus – deputātus, tirgotājus, rūpniekus, kā arī vadošos cilvēkus no bankām, lai tie uzklausīta Edgara Cepļa jauno uzņēmējdarbības ideju un izteikt savu viedokli. To starpā ir arī Dziļupietis, ko Ceplis uzskata par vienu no svarīgākajām personām šajā sanāksmē. Viņš saka : “No Latvijas bankas Ceplis izraudzījās tikai tos, kam visos svarīgākos jautājumos piekrita pēdējais un izšķirošais vārds. Tādi Ceplim izlikās Dāvis Dziļupietis, Jānis Leimanis un Pēteris Zariņš.” Šīs sēdes laikā Dziļupietis uzvedas ļoti nopietni un uzmanīgi, tāpat kā viņa kolēģi. Noklausījies Cepļa plānu, viņš ir ieinteresēts un vēlās uzzināt mazliet vairāk, kā Ceplis to visu mēģinās realizēt, un viņš pats arī izsaka savu viedokli un ieteikumus. Viņš saka : “Es domāju, ka Cepļa kunga ierosinājums ir apsveicams. Tikai mums jāzina, vai ražotajiem ķieģeļiem būs drošs tirgus ārzemēs. Mūs pa lielākajai daļai interesē tirgus jautājums, lai dibināmais uzņēmums neizvērstos par nedzīvi dzimušu bērnu.” …
