Latvijai ekonomiski ļoti svarīga ir Eiropas kopējā tirgus darbības turpmākā attīstība un Latvijas uzņēmēju spēja iekļauties tajā. Kopējā tirgus pamatpazīme šodien ir un, domājams, ari turpmāk būs brīva preču, pakalpojumu, kapitāla un darbaspēka kustība. Brīva preču kustība ES iekšienē nozīmē muitas tarifu, kvantitatīvo ierobežojumu likvidēšanu ES dalībvalstu starpā, Vienotu Muitas tarifu noteikšanu, kādus ES dalībvalstis piemēro pret trešajām valstīm. Brīvu preču kustību nodrošina arī tehnisko prasību harmonizēšana (standartizācijas, sertifikācijas un kvalitātes prasības). Pakalpojumu nozares nozīme ES IKP veidošanā ir ļoti liela, un tai pēdējos gados bijusi tendence palielināties. Strādājošo skaits pakalpojumu sfērā ES šobrīd pārsniedz 60% no kopējā strādājošo skaita ES. Brīva pakalpojumu kustība dod plašas iespējas patērētājiem un uzņēmējsabiedrībām, paver iespējas izvēlēties no piedāvāto pakalpojumu klāsta to pakalpojuma veidu, kurš ir lētāks (efektīvāks), vispilnīgāk apmierina attiecīgās vajadzības. Tādā veidā tiek radīti apstākļi gan konkurencei, gan konkurētspējai, kas paver plašas iespējas profesionālai darbībai un palielina nodarbināto skaitu. Balstoties uz savstarpēju nacionālo noteikumu atzīšanu, ES tiek panākta likumdošanas harmonizēšana brīvai pakalpojumu kustībai. Neviena no ES dalībvalstīm nedrīkst ierobežot pakalpojumu piegādi, nosacījumiem pakalpojumu likumdošanā visās ES dalībvalstīs ir jābūt vienādiem. …
Eiropas Savienība nodibināta 1957. gadā, kad sešas valstis – Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Rietumvācija parakstīja vienošanās līgumu. Dānija, Īrija un Lielbritānija pievienojās tam 1973. gadā, Grieķija – 1981. gadā, bet Spānija un Portugāle – 1986. gadā, un pavisam nesen – 1995. gadā ES pievienojās Austrija, Somija un Zviedrija.1 ES ir ekonomiska un politiska partnerība starp 27 demokrātiskām Eiropas valstīm. Tās galvenais mērķis ir miers, labklājība un brīvība 495 miljoniem ES iedzīvotāju taisnīgākā un drošākā pasaulē. Šis mērķis tiek panākts - ceļošana un tirdzniecība bez robežām, euro (vienotā Eiropas valūta), nekaitīgāka pārtika un zaļāka vide, dzīves līmeņa uzlabošanās nabadzīgākajos rajonos, kopēja rīcība cīņā pret noziedzību un terorismu, lētākas telefona sarunas un ceļojumi ar lidmašīnu, miljoniem iespēju mācīties ārzemēs… un vēl daudz kas cits. Lai tas notiktu, ES valstis veido iestādes, kuras virza Eiropas Savienību un pieņem tās tiesību aktus.Galvenās iestādes ir šādas:
