Anša Vairoga dzīve bija kā strauja upe, kura meta straujus līkločus, neļaujot nojaust, kas gaida aiz nākamā pagrieziena. Šajā neparedzamajā ceļā Ansim laimējās no necaurredzamā upes ūdens izzvejot pērles. Šīs pērles bija krietnas sirdis – cilvēki, kuri padarīja Anša dzīves ceļu līdzenāku, kuri ļāva Ansim saskatīt dzīves skaistumu un unikalitāti.…
