Klausīšanās prasme
Attīstīt: / Džons Senders/
• Klausies labprātīgi./ Viens no galvenajiem priekšnosacījumiem. Jābūt vēlmei klausīties. Lielā mērā atkarīgs no mūsu ievadvārdiem./
• Jāklausās sacītajā. Ne vairāk un ne mazāk. /Pārbaudot jautājot./
• Interpretēt runātāja viedokli./ Tad ,kad apraksta kādu darbību( vārdiņu, pasaku, stāstu....) pajautā kā „savādāk var pateikt?”Piem. māja,-ēka, būve, celtne?/
• Vērtē uzmanīgi./ Svarīgi, lai nosaka svarīgo un nebūtisko. Kas galvenais? Ko mēs no tā varam mācīties?/
• Reaģē atbilstoši./Klusi(atvērtu muti), izsaucieniem ai!, vai!) ,aplausi(mazi bērni tā izsaka sajūsmu).
Klausīšanās veidi:
1. Aktīvā klausīšanās:
-precizē dzirdētā sapratni/ Vai es jūs pareizi esmu sapratis, ka....?, Jūs gribat teikt ,ka ...?, Citiem vārdiem , jūs domājat, ka....?/
- to lieto, ja patiesi grib runātāju saprast.
! Vecums, kad bērns atvērts apkārtējai pasaulei.
2. Pasīvā klausīšanās:
-liek runātājam saprast, ka viņš tiek uzklausīts, saprasts un klausītājs ir gatavs viņu atbalstīt /jā-jā, oho!, nu protams/
- nedrīkst klusēt un nereaģēt.
…
