Sava darba ievadrakstā Mills uzsver, ka runās par sociālo un nevis gribas vai apzņas brīvību. Lai gan mācību grāmatas izsenis Milla politikas teoriju pieskaita liberālisma tradīcijai, tomēr raksturot šā domātāja uzskatus kā “liberālus” nozīmē nepateikt par tiem gandrīz neko. Lieta tā, ka liberālisma definēšana vienmēr ir nozīmējusi mēģinājumu trāpīt kustīgā mērķī, un arī Mills te nespēs kalpot par etalonu. Tiesa, viņš patiešām iestājas par indivīda brīvības fundamentālo vērtību. Taču kā gan mūsdienu liberāļi vērtēs esejā “Par brīvību” pausto skepsi pret brīvo tirgu? Turklāt, vai nav pārsteidzīgi par liberālisma klasiķi uzskatīt domātāju, kurš jūsmoja par Tomasa Maltusa (Malthus) odiozo populācijas teoriju, tādēļ aicinādams aizliegt nabadzīgiem ļaudīm precēties un radīt bērnus? Tomēr šāda pieeja kopumā nav auglīga. Džons Stjuarts Mills vispirms bija nevis abstrakta “liberālisma” ideologs, bet gan sava laikmeta oriģināls politisks domātājs, kura politiskā doktrīna ir daudz plašāka un sarežģītāka par labskanīgiem saukļiem vai programmatiskām tēzēm.
Utilitārisma tradīcija, par kuras mantinieku jauno Millu uzskata gan viņa tēvs, gan pats tā pamatlicējs Bentems, sākotnēji nav bijusi filosofiska doktrīna.…
