Darba autore uzskata, ka sociālo mēdīju ietekme uz jauniešiem ir ļoti liela, to pierāda gan statistikas dati, gan interneta vidē atrodamie pētījumi. Cik katrs no jauniešiem tic, vai pievēršas saņemtajai informācijai, ir vairāk atkarīgs no paša cilvēka audzināšanas, ģimenes uzmanības, pedagogu sniegtās informācijas. Neviens jau nesaka, ka viss, kas tiek pasniegts sociālo medīju vidū ir aplams un nepareizs, bet dažkārt iegūtos jaunumus būtu nepieciešams „izfiltrēt”, padomāt, ieklausīties citu viedoklī, pirms pieņemt lēmumu par attiecīgu rīcību.
Bieži vien jauniešiem ir noraidoša attieksme pret vispārpieņemtām, sabiedrībai nozīmīgām vērtībām, viņi kritiskāk nekā citi vecumposmi vērtē gan sevi, gan arī apkārtējos cilvēkus. Viņu vērtību veidošanā piedalās gan vecāki, gan vienaudži, gan arī plašsaziņas līdzekļi un skola. Pusaudži cenšas saprast un nostiprināt domas par to, kas viņi ir paši un kas notiek viņiem apkārt. Jauniešu vecumposms ir “dots”, lai eksperimentētu un pārbaudītu sevi dažādās sociālās lomās, vienlaikus tomēr paturot arī vēlmi būt individuālistam un tomēr piederēt kādai grupai. Šajā laikā viņiem veidojas uzticēšanās pasaulei, pusaudži meklē cilvēkus un idejas, kam ticēt un uzticēties, viņiem ir svarīgi atrast savu identitāti un ticības.
Tas, cik ļoti mediji ietekmē cilvēka uztveri, vēl joprojām nav pilnībā skaidrs, tomēr vairākas masu komunikācijas teorijas joprojām uzskata, ka tieši mediji (arī sociālie) konstruē mūsu zināšanas par sabiedrību un apkārt notiekošo, ko apliecina arī mediju realitātes teorijas.
…
