Kārlis Rūdolfs Leonīds Blaumanis dzimis 1862.gada 20.decembrī Cēsu apriņķa Ērgļu muižas pavāra ģimenē. Rūdolfa vārdu viņam deva tāpēc, ka pats muižas īpašnieks Vidzemes barons Rūdolfs fon Tranžē visžēlīgi nenoraidīja lūgumu kļūt par Blaumaņu pirmdzimtā krusttēvu. Ļaunas mēles gan melsa, ka lielkunga labvēlībai iemesls esot jāmeklē ne tik daudz pavāra un istabenes uzcītīgajā kalpošanā, cik barona asinsradniecībā ar jaundzimušo. Bērnībā Blaumani vairāk sauca par Kārlēnu. Kad viņam bija pieci gadi, ģimene sāka saimniekot “Braku” mājās, ko vēlāk iepirka par dzimtu. Rūdolfa tēvs bija kluss, lēns un sirsnīgs cilvēks. Māte – pilnīgs pretstats tēvam – enerģiska, gudra, asprātīga un dzīvespriecīga. Viņa mīlēja dzeju, zināja daudz tautasdziesmu un sakāmvārdu. Viņa bija Blaumaņa pirmais kritiķis, viņa tam mācīja arī pareizu latviešu literāro valodu. Blaumanis rakstīja: "Nevis tas, vai tu rozi vai mēslu gubu apraksti, ir tas svarīgākais, bet gan tas, kā tu to dari." Daudzas ierosmes literāro darbu sižetiem un literāro tēlu veidošanai rakstnieks gūst savā tuvākajā apkārtnē, vērojot cilvēkus, iepazīstoties ar dažādiem rakstniekiem, klausoties viņu sarunu valodu.…
