Klusēšana ir laba lieta. To var apvienot ar gandrīz jebko (izņemot dziedāšanu). Es to ikdienā mēdzu apvienot ar kādu grāmatas izzināšanu. Esmu izlasījis salīdzinoši daudz grāmatu. Pēdējā, kas atstājusi uz mani nopietnas pārdomas un atmiņas ir Jāņa Joņeva grāmata "Jelgava `94". Es to izlasīju jau pasen - domas par ekranizēšanu vēl publiskajā vidē nebija nonākušas. Grāmatā ir stāsts par Jāni, kurš meklē savu "es". Viņš to dara, izbaudot kārtīgu metāla mūziku, draugu sabiedrību un dažādas sev vēl nezināmas vielas. Es domāju, ka katrs pusaudzis ir kaut kādā formā šim gājis cauri. Mūs atšķir tikai tas, vai mēs pie šī dzīves posma turamies, kamēr izsīkst spēki, vai mēs pārejam nākamajā, daudz advancētākajā līmenī...…
