Secinājumi
Rakstot šo eseju un iepazīstoties ar literatūru un viedokļiem par utopijām un tās ietekmēm un iezīmēm, secinu –
1. Utopija ir nepiepildāms sapnis, kas radies tagadnes pretrunu atrisināšanas procesā.
2. Utopijas balstās uz noteikta veida domāšanu, savdabīgo attieksmi pret pasauli, īstenības nepieņemšanu un ideālu pretstatīšanu esošajai situācijai, ikdienai.
3. Utopiju var realizēt tikai daļēji – tā nekad nebūs pilnībā pabeigta un piepildīta, bet utopiju rezultāts var būt gan pozitīvs, gan negatīvs.
4. Neskatoties uz cilvēku nemitīgajiem pūliņiem pietuvoties un piepildīt utopijas, tās ir nesasniedzamas, tomēr utopijas ir kā dzinulis tieksmei attīstīties un papildināt, izglītot sevi vai bēgt no sevis.
5. Utopists nesamierinās ar esošo kārtību, ar pasauli tādu, kāda tā pastāv, tāpēc meklē arvien jaunas iespējas.
6. Ir daudzveidīgs utopiju dalījums un uzskats par to, kas ir utopijas; 20. gadsimts rada utopiju pretmetu – antiutopijas.
7. Rakstnieki, filozofi un politiķi ir utopisko ideju ierosinātāji un paraugu devēji.
…
