Lai iepazītos ar teātra mākslu Senajā Grieķijā, izlasīju Andra Rubeņa grāmatu “Senās Grieķijas dzīve un kultūra” un Agitas Ambotes grāmatu “Senā Grieķija”. Iepazinos arī ar krievu teātra kritiķa Grigorija Bojadžijeva grāmatu “От Софокла до Бректа за сорок театральных вечеров”
Par grieķu seno teātri ir saglabājušās nedaudzas ziņas. Vēl 6. gadsimtā aktieri vai kori braukāja pa laukiem un vadāja sev līdzi visu vajadzīgo teātra izrādēm. Izrādes notika ciemos, pilsētu laukumos un citās izrādei izraudzītās vietās. Šādas izrādes pēc tagadējās terminoloģijas bija brīvdabas izrādes. Vārds teātris nozīmēja skatītavu – vietu, kur publika noskatījās izrādi.
Teātrim Senajā Grieķijā bija tautisks raksturs. Šajā gadījumā jāsaprot reliģijas sakars ar politiskas dabas norisēm. Politisko kolīziju rezultātā dižciltīgo vara tika iedragāta, taču tie tik viegli nesamierinājās ar tautas varas nodibināšanos. Daudzās polisās parādījās spējīgas personības no aristokrātijas vidus. Šie tirāni apzinājās savas politiskās varas, taisnīguma un likumīguma atzīšanas trūkumu un centās to kompensēt ar gudriem un iedarbīgiem pasākumiem, balstoties uz plašiem tautas slāņiem. Lielu popularitāti iemantoja dievs Dionīss, kas pats nebūdams aristokrāts, apvienoja kalpošanā sev plašus tautas slāņus.…
