Jāņa Jaunsudrabiņa stāstā „Vēja ziedi” noskaņa ir ļoti mainīga. Sākumā tā ir pilna optimisma, saulainuma, gaišuma, sajūta rodas, ka viss vēl ir priekšā. Vēlāk tā kļūst tumšāka, sāpju un izmisuma pilna, līdz ieslīgst pilnīgā rutīnā. Pēc vienmuļās slimošanas noskaņa kļūst drūmāka un drūmāka, vienu brīdi it kā atkal viss ir mierīgi, bet pašas beigas ir skumjas, tumšas, mīklainas un pat biedējošas.
Stāstā bija pievērsta nozīme cilvēku vārdiem. S un J formas dobes bija kā simboli. S apzīmēja gan Spodri, gan viņa tēvu Sīmani, bet J burts Jāni un Rasmas tēvu Juri. Jeb drīzāk S burts apzīmēja, to, ko karsti mīl, bet J to, kas būs jāpieņem un ar ko kopā jādzīvo.…
