| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Vispārīgās ziņas | 1 |
| 2. | Lietuvas ekonomikas giganti- mantojums no PSRS | 2 |
| 3. | Latvijas makroekonomiskā attīstība | 3 |
| Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika | 4 | |
| Brīvās tirdzniecības telpa | 4 | |
| Baltijas valstu ekonomiskā integrācija | 4 | |
| 4. | Tirdzniecības sakari Baltijā | 6 |
| 5. | Tirdzniecības sakari ar Lietuvu | 8 |
Lietuvas ekonomikas giganti- mantojums no PSRS.
Līdz Otrajam pasaules karam Lietuva, salīdzinot ar Latviju un Igauniju, bija ekonomiski vājāk attīstīta, agrāri atpalikusi valsts. 20. un 30. gados Lietuvā bija daudz bezdarbnieku, Latvijas lielsaimniecībās strādāja daudz lietuviešu un poļu viesstrādnieku (1935. g. Šādu strādnieku bija 34 880). 1939.g. Lietuvas lauksaimniecībā bija nodarbināti 73,8 % strādājošo. Uz Latviju Lietuva eksportēja linus, zirgus, putnus (galvenokārt zosis), olas.
Padomju varas laikā Lietuva atšķirībā no Latvijas un Igaunijas saņēma lielas dotācijas no PSRS budžeta. Iespējams, ka tā bija apzināti virzīta Lietuvas attīstības politika, kuru tajā laikā centās realizēt Lietuvas kompartijas 1. sekretārs Antans Sniečkus. Daudz tika darīts infrastruktūras uzlabošanai- izbūvētas modernas autostrādes Viļņa- Klaipēda un Viļņa- Paņeveža. Uzcēla lielus rūpniecības uzņēmumus- Jonavas slāpekļa un minerālmēslu rūpnīca, cementa rūpnīca Naujoji Akmenē, Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca, Ignalinas AES Visaginā un Lietuvas TES Elektrīnos. Lielākā daļa no uzņēmumiem tika būvēta 60. un 70. gados.
Diemžēl daudz šo Lietuvas rūpniecības gigantu atrodas Latvijas robežas tiešā tuvumā, kas visādā ziņā var ietekmēt Latvijas pierobežas rajonu vides kvalitāti, jo valdošie dienvidu vēji un arī vairākums upju tek no dienvidiem.…
Latvijas ekonomisko rādītāju analīze no 2000. gada, tirdzniecības sakari Baltijā un tirdzniecības sakari ar Lietuvu.
