1883. gadā baznīcas būvniecība
aizsākās tradicionālā veidā, bet, kad to savā pārraudzībā ņēma Antonio Gaudi, šī katedrāle ieguva jaunu, tam laikam pārdrošu vīziju.
Tai laikā pieejamie resursi nepieļāva pat idomu par tik grandiozas katedrāles iespējamību.
Pat šodien, 136 gadus vēlāk, turpinās katedrāles celtniecība, arvien izsaucot diskusijas sabiedrībā.
Ir praktiski neiespējami atrast tikpat unikālu un intriģējošu ēku visā arhitektūras vēsturē.
Gaudi bija saderināts ar Sagrada Familia, nesot līdzi mīlestību pret to caur visu savu cilvēcisko mūžu.
Proporcijas
La Sagrada Familia ir izmantotas dažādas proporciju un moduļu sistēmas.
Skaitlis 12, kuram ir sena vēsture arhitektūrā, ir katedrāles “pamatskaitlis”.
Proporciju sistēma ir balstīta uz lielāko dimensiju divpadsmit - daļām (1/12).
Proporciju shēma seko Pitagora radītajam muzikālajai skalai.
Piemēram, ½ mūzikā ir oktāva, 2/3 ir kvinta, ¾ - kvarta.
Visas šīs attiecības varam atrast gan lielās dimensijās, gan smalkās detaļās.
Divkārši savītās kolonnas
Gaudi izgudrotā divkārši savītā kolonna ir nozīmīgas atklājums visā kolonnu arhitektūrā.
Kolonnu gravējumi helicoidālā veidā aug gar cilindra bāzi, sagalbājot zvaigznes formas šķērsgeizumu.
Piemēram, kolonnai sašaurinoties, grebrās kanelūras iesākumā atgādinot romboīdu, tad kvadrātu, astoņstūri, desmitstūri un tālāk jau 16- un 32- stūrus, kas organiski pāriet aplī.…
