SECINĀJUMI
• Jāsecina, ka ES struktūrfondu veidi un paveidi, piedāvā plaša spektra projektu realizāciju, un investīciju piesaisti, tie aptver svarīgākās tautsaimniecības nozares, palīdzot tām uzlabot rādītājus.
• Ņemot vērā Eiropas Komisijas reģionālās politikas attīstības stratēģiju, Latvijai ir lielas perspektīvas uz ES fondu rēķina, uzlabot valsts infrastruktūru un ekonomiskos rādītājus.
• Analizējot ERAF piesaistīšanu konkrētiem projektiem, ES reģionālās attīstības un kohēzijas politikas finanšu instruments ilgtermiņā atmaksājās, jo, uzlabojot ekonomiku un sakārtojot vidi, konkrētā valsts piedzīvo vispārēju attīstību. Tas savukārt nodrošina kopējā reģiona izaugsmi, ņemot vērā IKP izmaiņas Eiropas Savienībā.
• ERAF līdzekļu piešķīrums Latvijas plānošanas reģioniem sākotnēji neatbilda vispārējām ES nostādnēm, jo sākotnēji absolūti lielākā finansējuma daļa tika ieguldīta Rīgas reģionā, kas ir ekonomiski visstabilākais. Kaut gan, ir vērojama situācijas uzlabošanās 2007.-2013. plānošanas perioda ietvaros.
• Salīdzinot plānošanas periodu 2007. – 2013. gadam, ar iepriekšējo periodu, finansējuma saņēmēju aktivitāte lielā mērā atsaucās no ES organizatoriskās iniciatīvas, piedāvājot plaši pieejamu informācijas klāstu, organizējot dažādus seminārus un aktivitātes.
…
