Dzīvot tā, it kā nebūtu rītdienas, izmantot iespējas, kad tādas sniegtas, piepildīt sapņus kamēr vēlmes un vērtības nav mainījušās, pateikt, kamēr elpo. Skan banāli, bet mirkļa vara, fakts, ka laiks birst kā smiltis caur pirkstiem apstiprinājies kā manā pieredzē, tā saskatāms indivīda stāstījumā romānā “Kalenārs mani sauc”, karjeristes Astras likteņa līnijās filmā “Mātes piens” un jauniešu maksimālismā izrādē “MĒS, ROKS, SEKSS UN PSRS”.…
