Zoofīlija jeb sodomija

Kopošanās ar dzīvniekiem droši vien ir tikpat veca parādība kā pati cilvēce. Nedomājiet, ka mīti un leģendas par Faunu un Satīru kādu uzvedināja uz domām stāties sakarā ar dzīvniekiem. Drīzāk gan otrādi – sodomija deva vielu mītiem. Senajā Ķīnā „seksoja” ar mājputniem, Indijā – ar mērkaķiem, bet Romā – ar zirgiem.
Pazīstamākais ar sodomiju saistītais vēsturiskais gadījums ir zināms par Romas imperatoru Kaligulu, kurš vēlējās savu iemīļoto ķēvi padarīt par imperatorieni.
Visnevainīgākā sodomijas forma ir viens no jaunekļu laika kavēkļiem: lielai mēslu mušai norauj vienā pusē spārnus, tā nabaga kukainis var kustēties tikai pa apli. Tad vannā guļošais miesaskārais zēns uzliek mušu uz locekļa gala, kurš atrodas virs ūdens, un muša sāk rinķot, līdz beidzot izsauc sēklas izšļākšanos. (ceru, ka neviens no lasītājiem šo laika kavēkli nepiekopj)
Visbiežāk par seksuālā apmierinājums gūšanas objektiem kļūst mājdzīvnieki. Ķeizars Frīdrihs otrais esot sodījis kādu jaunu kavalēristu, jo tas kopojies ar savu kaujas zirgu – jaunu ķēvi.

Zināmi ir arī Horvātijā kalnos dzīvojošie „Kazu jājēji”. Starp citu, šis apzīmējums ir kļuvis par visu kalniešu iesauku. Vudijs Alens savas filmas „Viss, ko tu gribi zināt par seksu, bet neesi uzdrošinājies pajautāt” otrajā, sodomijai veltītajā novelē stāsta par armēni, kurš ir iemīlējies aitā un nāk prasīt ārstam padomu, jo aita kļuvusi pret viņu vienaldzīga. Stāsts beidzas traģiski: ārsts pats kļūst par aitas valdzinājuma upuri un zaudē visu – sievu, darbu un arī iemīļoto aitu, kuru iepriekšējais mīļākais aizved atpakaļ uz Armēnijas kalniem.
…