Ir tāds teiciens- „Iznākt no skapja.” Ar to apzīmē situāciju, kad cilvēks publiski atzīst savu citādību ģimenei, sabiedrībai. ”Skapī” cilvēki dzīvo tapēc,ka apzinās – iznākšana nesīs sāpes un nosodījumu, ņirgāšanos par viņa vecākiem un represijās darbā, jo par citādākajiem ņirgājas un tos nosoda visur. Tas ir milzīgs slogs, visu mūžu slēpties, lai nenodarītu pāri saviem mīļajiem, savai ģimenei. Šo cilvēku vidū ir ārkārtīgi augsts pašnāvību skaits, jo reizēm sabiedrības naids ir specīgāks par spēju izturēt šo situāciju. Bet tās nav tās citādības, kuras es vēlētos apskatīt savā darbā. Ar šo skatījumu uz citādībām, vēlos parādīt,ka pastāv citādība kā pozitīva garīgā vērtībā. Vai Jūs zinājāt, ka vieslielākā citādība par ko smejas visgardāk ir godīgums?
Es vēlējos pastāstīt par sava jaunākā brāļa Krišjāņa ekskursiju, kas norisinājās šogad. Viņš iet pirmajā klasē. Krišjānis kopā ar savu klasi devās uz Tērveti, Annas Brigaderes Sprīdīša parku. Jau kopš ierašanās brīža gandrīz visi bērni uzvedās atbilstoši savam vecumām – nenopietni.
…
