Demokrātijas būtība, jēdziens un vēsturiskās formas

Jēdziens demokrātija cēlies no grieķu valodas vārdiem demos – tauta un kratein – vara, valdīšana. To varētu tulkot kā tautas vara vai tautas valdība.
Demokrātija ir valsts forma, kurā vara pieder tautai, kas to realizē tieši ar likumdošanas iniciatīvu, vai referendumos vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību, kur valsts amatpersonas tiek ievēlētas un par savu darbību atskaitīt vēlētājiem. Demokrātiju parasti saista gan ar valsti, gan nevalstiskām organizācijām.
Demokrātiskā valstī tauta pati ne vien ņem aktīvu dalību valsts dzīvē, bet arī galīgi izšķir, tieši vai netieši visus svarīgos valsts dzīves jautājumus. Augstākā vara tur pieder tautai, un praktisko valdīšanas darbu dara ierēdņi, kas iecelti no tautas un ir tautas un likuma priekšā atbildīgi. Valsts gādā, lai sabiedrībā varētu izpausties daudzveidīgas intereses.
Demokrātiskā valstī pastāv nācijas suverenitāte, vairākuma vara, minoritāšu tiesības, cilvēka pamattiesību garantijas, sociāls, ekonomisks un politisks plurālisms, savstarpēja iecietība, pragmatisms, sadarbība un spēja vienoties. Pilsoņiem ir jāievēro likums, savukārt valdības varai ir konstitucionālie ierobežojumi, notiek varas sadale. Valdībai jābūt veidotai ar pārvaldāmo piekrišanu.
Saskaņā ar demokrātija principiem var veidoties un darboties dažādas sabiedriskas un sabiedriski politiskās organizācijas. Tās balstās uz visu locekļu līdztiesības un pilntiesības, vienlīdzīgas līdzdalības apvienības pārvaldē, lēmumu pieņemšanas ar balss vairākuma principiem.
Kad notiek valdības ievēlēšana, absolūtajam vairākumam pieaugušo ir tiesības piedalīties brīvās vēlēšanā, par savu nodoto vai nenodoto balsi nesaņemot atlīdzību vai sodu, balsošanai jānotiek aizklāti. Visām balsīm vēlēšanās ir vienāds svars. Priekšvēlēšanu aģitācijā visām kandidējošajām partijām jābūt vienādiem noteikumiem.…